trešdiena, 2013. gada 27. novembris

Nacionāli sociālas partijas programma (uzmetums)

Pastāvošā sistēma ir absolūts ļaunums, raugoties no tautas izdzīvošanas viedokļa. Kompromisi un politiska tirgošanās ar to, tikai pagarinās tautas agoniju. Mūsu interesēs ir radikāla tās nomaiņa ar sociāli nacionālu latviešu valsti. Nacionālā politika Latvija ir latviešu zeme un būs latviešu valsts, kur valda nacionālās vērtības, politiskā vara pieder latviešu nacionālistiem, ekonomikā izskausta sveštautiešu un ārzemnieku ietekme, valda latviešu kultūra un valoda. Nacionālisms kā valstiska ideoloģija. Skaidra latvietības definīcija likumdošanas ietvaros. Latvietis ir tas, kurš asinssaitēm saistīts ar latviešu tautu un ir dzimis latviešu vai jauktā gimenē, ja vismaz viens no vecākiem ir latvietis. Mēs neizslēdzam, ka par latviešiem var uzskatīt cilvēkus, kas cēlušies no mums etniski radniecīgām Eiropas tautām, un identificē sevi ar latviešu tautu, mūsu kultūru, valodu un ar darbiem pierādījuši savu latvisko stāju. Satversme grozāma, skaidri definējot, ka Latvija ir latviešu tautas valsts, un tās mērķis ir nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu un attīstību. Lai kompensētu padomju okupācijas un neoliberālā globālisma radītos latviešu dzīvā spēka un materiālo vērtību zaudējumus, latviešiem likumdošanā jāparedz pirmtiesības visās dzīves jomās. Rases un kultūras identitātes aizsardzība. Stingrs imigrācijas likums. Pilnīga robežu slēgšana neeiropiešu izcelsmes imigrantiem, tajā skaitā Eiropas Savienības pilsoņiem. Latvija veidojama kā latviska un saglabājama kā rases ziņā viendabīga valsts. Stingrs, latviešus sargājošs pilsonības likums. Latvisku Latviju graujošās naturalizācijas politikas apturēšana un tās rezultātu pārskatīšana, atņemot pilsonību latviešiem nelojālām personām. Okupācijas laikā ieceļojušo imigrantu izceļošanas veicināšana. Cittautiešiem, kuri pieder mums radniecīgām tautām, ciena valsti, latviešu valodu, un respektē latviešu pirmtiesības, atļaujam saglabāt to kultūras identitāti, un pieņemam kā savējos. Stingrs valsts valodas likums. Ne vien izskaužamas rusifikācijas paliekas, bet latviešu valodas telpa sargājama arī no Rietumiem nākošās angliskošanās. Valsts un pašvaldības iestādes kā arī jebkura līmeņa amatpersonas ar pilsoņiem sazinās tikai latviski. Informatīvās telpas latviskošana, citās valodās drukāto/raidīto mediju izspiešana no valsts. 100% identitātes politika. Marksisma, liberālisma, kosmopolītisma un globālisma izskaušana no izglītības sistēmas. No politkorektuma māņiem atbrīvota Latvijas vēsture, Tautības mācība un obligātā militāri patriotiskā apmācība skolās. Kultūrpolitikas prioritāte- latviešu etniskās identitātes un nacionālā lepnuma atjaunošana. Latvisko tradīciju popularizēšana, un valsts atbalstīta latviskas kultūrvides veidošana. Kosmopolītiskajai, tautu un cilvēku degradējošajai pseidokultūrai nebūs vietas Latvijā. Padomju okupācijas varu glorificējošu simbolu un monumentu izskaušana no Latvijas kultūrtelpas. Pretvalstisko un antilatvisko organizāciju un preses izdevumu darbības aizliegums. Latvietis palīdz latvietim, kā var un cik var, neatkarīgi no pastāvošās likumdošanas. Ierēdnis atrod veidu, kā prioritāras risināt latvieša vajadzības, un, cik vien iespējams sabotē prettautisko likumdošanu. Uzņēmējs ar darbu palīdz vispirms latvietim. Latvietis aizstāv latvieti konfliktsituācijās un tamlīdzīgos gadījumos. Šādā veidā tiek veidota savstarpējā atbalsta ķēde pretlatviskās sistēmas ietvaros. Ārpolitika Neatkarīgas valsts nākotne ārpus globālistu radītām pārnacionālajām organizācijām, kas nekalpo vis mūsu, bet internacionālās plutokrātijas interesēm, tādām kā Eiropas Savienība, NATO (iespējama dalība uz citiem noteikumiem), Pasaules Tirdzniecības organizācija, Starptautiskais Valūtas fonds un citas. Tiek rosināti referendumi par dalības pārtraukšanu šajās struktūrās. Lisabonas un citi starptautiski līgumi, kas kaitē Latvijas valstij un tautai, kā arī apdraud to suverenitāti, ir pasludināmi kā spēkā neesoši, jo ir pieņemti bez tautas akcepta. Latvijas nacionālās valūtas atjaunošana. Pārskatīt attiecības ar NATO, pieļaujot iesaistīšanos tās militārajās aktivitātēs, kurām ir nevis aizsargājošs, bet gan uzbrūkošs raksturs, tikai ar tautas vairākuma akceptu. Ar Krieviju attiecības veidot tikai uz savstarpējā izdevīguma pamata. Attiecībās ar šo valsti uzturēt prasību atzīt okupācijas faktu, piedalīties okupācijas un kolonizācijas seku novēršanā. Informatīvs pretspars Krievijas melīgajai propagandai un centieniem uzturēt Latvijā savu ietekmes aģentūru. Abrenes novadu uzskatām par joprojām okupētu Latvijas teritoriju. Eiropas nacionālistu solidaritāte. Pasaules politiku nosaka lielvaras, tādas kā ASV, Ķīna, nosacīti Krievija (pateicoties kodolpotenciālam), visticamāk nākotnē islāma pasaule arī uzstāsies kā vienots bloks. Pret šīm lielvarām mēs spējam turēties tikai vienotas Eiropas ietvaros. Tas, ka Eiropa būs vienota, ir tikai laika jautājums, un mums ir svarīgi, lai šī vienotā Eiropa būtu nacionālu valstu savienība (saglabājot katras valsts suverenitāti), nevis nožēlojams kosmopolītisks veidojums kā pašlaik pastāvošā Eiropas Savienība. Tāpēc mēs par ļoti svarīgu uzskatām jau laicīgi izveidot ciešu saliedētību ar citiem eiropiešu nacionālistiem, kuru uzskati ir līdzīgi mūsējiem. Eiropai jāsaglabā sava rasiskā un kultūras identitāte, tā ir baltās rases dzīves telpa! Ģimene Mērķtiecīga valsts politika ģimenes vērtību, dzimtas un cilts jēdziena iedzīvināšana, laulību institūcijas stiprināšana un prestiža stiprināšanā. Ģimeņu apgādniekiem likumā noteiktas priekšrocības darba tirgū. Demogrāfiskās situācijas uzlabošana ir valsts prioritāte, kam pakārtotas citas jomas. Īpaši veicināma daudzbērnu ģimeņu veidošanās. Sākot ar trešo bērnu ģimenē māmiņalgai piemērojama progresīvā likme +50% par katru nākamo bērnu. Pilnveidojama daudzbērnu ģimenēm draudzīga nodokļu sistēma. Plaša un praktiska valsts materiālā atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem. Pabalstu, tajā skaitā pensijas apmēra sasaiste ar izaudzināto bērnu skaitu. Bezbērnu nodokļa ieviešana. Veidojams valsts Dzimstības veicināšanas fonds. Aborta veikšanas iespēju ierobežošana, tā pieļaujama vien izvarošanas, kā arī gadījumos, ja pastāv iespēja, ka bērns var piedzimt ar smagiem, nenovēršamiem garīgiem vai fiziskiem defektiem. Masu medijiem nav jābūt sabiedrības degradācijas instrumentiem, tādēļ atbalstām morālu cenzūru, tostarp arī interneta filtrus, lai novērstu ģimenisko vērtību, un vispārējās morāles graušanu. Seksuālo perversiju, feminisma un izlaidīga dzīvesveida sludināšana nav savienojama ar valsts aizsargātu tradicionālo ģimeni. Homoseksuālisma un tamlīdzīgu pataloģiju propagandas kriminalizēšana, ierobežojumi darboties ar izglītību un valsts pārvaldi saistītās profesijās personām, kas praktizē amorālu dzīvesveidu. Tiesiskums Nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošana likumdošanā. Valsts un pašvaldības ierēdņi par pieņemtajiem lēmumiem ir personiski materiāli atbildīgi. Vienots algu tarifs visā valsts sektorā strādājošiem. Valsts amatpersonu atalgojuma griesti- 10 minimālo mēnešalgu apmērā. Visos svarīgākajos politiskajos un ekonomiskajos jautājumos gan valsts, gan pašvaldību līmenī tiek rīkoti referendumi. Noziegumiem pret Latvijas valsti, kas veikti pēdējos divdesmit gados- pieļaujot tās izzagšanu tā sauktā privatizācijas procesa ietvaros, un tautsaimniecības sagrāvi, nav noilguma. Jāveic šo noziegumu neatkarīga izmeklēšana, zaudējumu aprēķināšana un vainīgo saukšana pie atbildības, izvērtējot iespējas atgūt nolaupītās vērtības. Nesaudzīga cīņa pret narkotiku izplatību. Daudz bargāki sodi par ar narkotiku apriti saistītajiem noziegumiem. Narkotiku kontrabanda un izplatīšana lielākos apmēros, pielīdzināma slepkavībai un sodāma ar augstāko soda mēru. Nav pieļaujama tā saukto vieglo narkotiku legalizācija, kā arī tādas informācijas izplatīšana, kas rada iespaidu par šo vielu nekaitīgumu. Tā sauktās legālās narkotikas pielīdzināmas jebkurām citām narkotiskajām vielām, un to izplatītāji tiesājami līdzīgi citiem narkotirgoņiem. Reāla cīņa ar antilatviskiem un pretvalstiskiem elementiem. Vienkāršota un masveidā praktizējama to izraidīšana no valsts. Azartspēļu biznesa ierobežojumi, pieļaujot tā atrašanos tikai īpašās, tūristiem paredzētās zonās. Valsts aizsardzība Valsts aizsardzības politika balstīta uz principa, ka ikviens pilsonis ir ieguvis pamatzināšanas militārajās prasmēs un uztur tās mūža garumā. Obligāta militārā apmācība vidusskolās, pēc tam īstermiņa obligātais militārais dienests, un līdz noteiktam vecumam, ikgadējas militārās mācības. Paralēli saglabājama profesionālā armija un Zemessardze, kam piešķiramas palīgpolicijas funkcijas. Ekonomika Atteikšanās no brīvā tirgus kapitālisma ekonomikas, to nomainot ar valsts regulētu un plānotu ekonomisko politiku- latviešu sociālismu. Stratēģiskās tautsaimniecības nozares kontrolē valsts. Tieša valsts uzraudzība privātiem ražošanas uzņēmumiem, kas nodarbina lielu skaitu iedzīvotāju. Aktīvi veicināmi valsts un privātā kapitāla partnerība, lielu ražojošu un jaunas darbavietas radošu uzņēmumu izveidē. Valsts un pašvaldības iegulda līdzekļus jaunās un perspektīvās ražošanas nozarēs un tehnoloģiju attīstībā, tajā skaitā partnerībā ar privāto kapitālu. Progresīvā nodokļu sistēma. Valsts regulē cenas pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem- plaša patēriņa pārtikas produktiem, medikamentiem, sabiedriskajam transportam, elektroenerģijai, komunālajiem pakalpojumiem un mājokļu īrei. Minimālā mēnešalga, kā arī pensiju un sociālo pabalstu lielums valstī tiek noteikts pēc reālās dzīves dārdzības. Pārskatāma ārvalstu investīciju politika. Ārvalstu investīcijas piesaistāmas vien jaudīgu, valsts tehnoloģisko attīstību veicinošu rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu attīstībā. Nav pieļaujama ārvalstu kapitāla ieplūšana tādos sektoros kā lauksaimnieciskā ražošana, mežizstrāde, finanses, starpniecība, pakalpojumi. Ārvalstu pilsoņiem liegtas iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi un mežus, līdz šim izpārdotās platības nacionalizējamas. Ekonomiskās politikas viena no prioritātēm- autarķija jeb maksimāla neatkarība no importētām precēm. Iekšējā tirgus aizsardzība ar ievedmuitām precēm, kuras iespējams kvalitatīvi ražot Latvijā. Kvotu sistēma pārtikas tirdzniecībā, kas paredz, ka visās mazumtirdzniecības vietās Latvijā ražotajām pārtikas precēm, jābūt ne mazāk par 70% no kopējā apjoma. Nacionālās bankas izveidošana, kurā tiktu veikti visu valsts un pašvaldību struktūru maksājumi un aizņēmumi. Šajā bankā jāatrodas arī visiem pensiju un sociāliem fondiem, nodokļu ieņēmumiem, valsts, pašvaldību ierēdņu un institūciju algu kontiem. Parazītiskās augļošanas sistēmas izskaušana. Visu finanšu parazītu jeb tā saukto ātro kredītu izsniegšanas firmu darbības aizliegums, un šo augļotāju upuru parādu norakstīšana. Stingri uzraudzītas privātas bankas drīkst strādāt tikai ar privāto klientūru, turklāt pilsoņi tiek sargāti no banku patvaļas. Gadījumos, kad tiek ņemts hipotekārais kredīts, maksātnespējas gadījumā, bankām aizliegums atsavināt ģimenes vienīgo mājokli. Ilgtermiņā īstenojama politika, kas pilnībā likvidētu privāto banku sektoru, tādēļ valstiski attīstāma alternatīva- iedzīvotāju veidotas krājaizdevu sabiedrības. Nekustamā īpašuma nodoklim progresīvā likme. Nekustāmā īpašuma tirgus valstiski regulēts, izskaužot spekulatīvo starpniecību, kas rada cenu burbuli, atgriežoties pie tiešajiem darījumiem starp pircēju un pārdevēju. Tiecamies uz pilnīgu valsts enerģētisko neatkarību, attīstām alternatīvos enerģijas ieguves veidus un energoefektīvu būvniecību un esošo objektu energoefektivitātes paaugstināšanu. Nākotnē apsverama doma par atomelektrostacijas celtniecību. Lauksaimniecība. Reģionu attīstība. Reģionu vienlīdzīga un vienmērīga attīstība. Valsts noteikta jaunu ražošanas objektu novirzīšana no Rīgas un Pierīgas uz tālākiem valsts reģioniem. Vērienīga lauksaimniecības atjaunošanas politika. Atsacīšanās no brīvā zemes tirgus. Lauksaimniecības zemei jāpieder tiem, kas to apstrādā. Neizmantotās un aizlaistās zemes platības atsavināmas par labu valstij. Attīstīsim mazo zemnieku saimniecību kooperāciju, kā arī valsts investīcijas agrociematu atjaunošanā, jaunu izveidē, un iedzīvotāju pārcelšanās no pilsētām uz laukiem veicināšanā. Valsts garantēti bezprocentu kredīti ģimenēm, kas veido jaunas zemnieku saimniecības. Augstu kvalitātes standartu ieviešana zemnieku saimniecībās un pārtikas ražošanā. Mūsu mērķis ir situācija, kad ikviena zemnieku saimniecība atbilst bioloģiskās lauksaimniecības standartam. Lai līdz patērētājam nonāktu ekoloģiski tīra produkcija, un tiktu veicināta mājražošana zemnieku saimniecībās, jātiek samazinātai nodokļu likmei pārtikas precēm, kuru sastāvā nav konservanti. Stingra ne vien pārtikas bakterioloģiskā, bet arī ķīmiskā sastāva kontrole, lai izslēgtu neveselīgu produktus no mūsu patēriņa groza.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru